Pirmie četri atgriezušies
Veldze H. Pirmie četri atgriezušies. // «Cīņa», 25. septembris, 1947.g.
Kas notiks ar pārējiem 129 bijušā Majoru bērnu nama Iemītniekiem?
Kad vakar agrā rīta stundā Rīgai tuvojas Maskavas-Rīgas vilciens, uz perona to gaidīja pulciņš cilvēku ar krāšņiem rudens ziediem. Gaidītāju vidū bija 3 mātes, kas piedzīvoja vienu no vispriecīgākajiem brīžiem savā dzīvē: atguva savus bērnus, kuru dēļ garas bezmiega naktīs bija izraudājušas daudz bēdu asaru.
Laikam tāpēc, ka drosmīgie Liepājas, vīri 1941. gada karstajās junijdienās ar neredzētu varonību aizstāvējasavu skaisto pilsētu pret vācu fašistiskajiem iebrucējiem, vācu okupantuterors pēc Liepājas ieņemšanas bijasevišķi zvērisks. Jau kopš pirmajāmLiepājas krišanas dienām Raiņa parka zālājus un jūrmalas kāpu smiltissārtoja tūkstošu nevainīgu padomjucilvēku asinis. Cietumi bija pārpildīti, un cauri to mūriem lauzāsšaustu un spīdzinātu cilvēku vaimanas.
Vienā no šiem cietumiem iemeta arī Helenu Rachvalovu, Zinaidu Možarovu un Tatjanu Gurtovaju. Viņunoziegums bija tas, ka viņu vīri kāPadomju Armijas virsnieki bija devušies aizstāvēt savas Dzimtenesgodu un neatkarību. Visām trijām sievietēm uz rokām bija zīdaiņi. Arīaiz viņiem aizvērās cietuma vārti...
Ritēja moku pilnas dienas, nedēļas, mēneši. Bet briesmīgākais vēlbija tikai priekšā: nolēmuši nosūtītnelaimīgās mātes uz Salaspils nometni, hitlerieši 1942. gada 5. septembrī iebruka viņu kamerā un varmācīgi atņēma viņām bērnus.
No Salaspils H. Rachvalovu, Z. Možarovu un T. Gurtovaju aizdzina nāves nometnē uz Vāciju. Cerībā vēlkādreiz redzēt savus mazajos, viņasizturēja visas fašistiskās katorgasmokas un 1945. gada pavasarī sagaidīja ilgoto brīvību.
Atgriezušās Padomju Latvijā, nelaimīgās mātes uzsāka savu nolaupītobērnu meklēšanu. Majoru bērnu namā viņas uzzināja, ka viņu bērni līdzar pārējiem šā nama iemītniekiemaizvesti uz Vāciju. Bērnu meklēšanuuzsāka arī Latvijas PSR Veselībasaizsardzības ministrija un citas iestādes, bet no okupētās Vācijas rietumuzonu iestādēm par bērnu likteni neko uzzināt neizdevās.
Šā gada pavasarī no okupētās Vācijas angļu zonas dzimtenē atgriezāsIrene Asare-Fiļipova, kuru okupantibija aizdzinuši piespiedu darbos uzVāciju. Pēc Vācijas sakāves, viņabija strādājusi evakuētajā Majorubērnu namā un sīki zināja pastāstītpar svešumā aizvesto bērnu likteni.Izrādījās, ka vācieši Majoru bērnunamu evakuējuši uz Hafkrugu. Kadto okupējuši angļi, bērni pārvietotiuz bāreņu patversmi Klingenbergā,12 km no Libekas, un nodoti angļuSarkanā Krusta pārziņā. No Majoriem evakuēti pavisam 133 bērni, kuru vecākus vācieši vai nu nošāvuši,vai turējuši ieslodzītus koncentrācijas nometnēs. Hafkrugā bērni atradušiesUNRRA ziņā, bet angļu SarkanajamKrustam Klingenbergā nodoti ar uzdevumu — nosūtīt tos uz dzimteni.
Taču velti mātes gaidīja savus mīluļus. Vēl 2 gadus pēc miera iestāšanās viņus joprojām aizturēja svešumā, tālu no mātēm, mājām, dzimtenes. Kaut gan angļu iestādēm bijaļoti labi zināms, ka visi Majoru bērnunama iemītnieki aizvesti uz Vācijuno Latvijas, īpaša angļu komisija, arangļu pilnvaroto komisāru Šlezvig-Rolšteinas provincē Allinu priekšgalā, pieprasīja sevišķus pierādījumus par katra bērna vecākiem, tautību u. tml.
Līdz šim šo „pārbaudi" izdevies izturēt tikai četriem (!) no 133 varmācīgi aizvestajiem padomju pilsoņubērniem. Tie ir — Viktors Rachvalovs, Vladimirs Možarovs, NikolajsGurtovajs un Viktors Muchamedovs.Trīs pirmie savas mātes pēc 5 gadiem atguva vakar Rīgas stacijā, betViktors Muchamedovs kopš dažāmdienām arī jau atrodas pie savas mātes Maskavā.
Kad dzimtene un piederīgie sagaidīs pārējos 129?
Majoru bērnu nama pārzine ZelmaVītiņa, kas atteikusies uz Vāciju evakuēties, saglabājusi Majoru bērnunama dokumentāciju. No tās redzams, ka no aizvestajiem 133 bērniem 67 ir latvieši, 51 — krievs, 8 —ebrēji-, 6 — poļi un 1 — čigāns. Visušo bērnu vecāki ir padomju pilsoņi! Vai ar to nepietiktu, lai bezgala daudz izcietušos, tuvinieku mīlestībai un savai dzimtenei atrautosbērnus jau sen atsūtītu atpakaļ uzturieni, no kurienes viņi varmācīgiaizvesti svešumā?
Ir taisnība, daudziem no viņiemvecāku vairs nav. Tos nobendējušifašistiskie iebrucēji Bet vai tāpēcviņi, ko liktenis jau tik smagi piemeklējis, nolaupot viņiem vecākus,sodāmi vēl smagāk, atņemot viņiemarī pārējo tuvinieku un viņu dzimtenes mīlestību?
Padomju cilvēkiem šāda rīcība navsaprotama. Ceram drīzumā dzimtenēsagaidīt arī pārējos 129 mazos padomju pilsoņus.
- Войдите на сайт для отправки комментариев
