Salaspils, 1965...

Lai cilvēce neaizmirstu fašistu pastrādātās zvērības, lai jaunā paaudze tās nekad nepieredzētu, Padomju Latvijas valdība nolēma uzcelt pieminekli bijušās Salas­pils koncentrācijas nometnes ie­slodzītiem.

Pieminekļa arhitektūrisko pusi izstrādā arhitektu grupa LPSR Valsts prēmijas laureāta O. Za- kamernija vadība, skulptūras vei­do LPSR Valsts prēmijas laureāti Ļ. Bukovskis unJ. Zariņi kopā ar tēlnieku O. Skaraini.

Piemineklis atradīsies bijušās koncentrācijas nometnes vietā apmēram 2 km no Rīgas—Dau­gavpils šosejas 14. kilometra un izmantos nedaudzās relikvijas, kas saglabājušās no tā laika, pro­ti, ieslodzīto iedēstītās priedītes, Sāpju ceļu, kam apkārt bija izvie­totas ieslodzīto barakas. Projektā vajadzēja panākt, lai plašā no­metnes teritorija pēc darbu pa­beigšanas izveidotu vienotu kom­pozīciju.

 

Ilgo meklējumu rezultātā tika pieņemts variants, kas izmanto nometnes teritoriju, kura robežo­jas ar Sāpju ceļu, ietverot kā elementu arī ieslodzīto rokām stādītās priedes. No Rīgas— Daugavpils šosejas 16. kilometra ceļš pievedīs pie pašas dzīvības un nāves robežas — galvenās galerijas, kas būs izveidota no monolīta dzelzsbetona. Tās ga­rums 127 metri, augstums līdz 10 metriem un platums 4 metri. Vie­na no trapecveidīgās sienas — čaulas galiem noiet zemē, otra mazliet pacelta, veidojot līdz 4 metri augstu ieejas spraugu. Šī būs savdabīgi veidota ieeja biju­šajā nāves nometnē. Sienai nav paredzēta nekāda papildu apda­re, tāpēc uz tās pēc veidņu no­ņemšanas būs redzama raupju dēļu faktūra un tādējādi pasvīt­ros ieslodzīto te pavadīto dienu sūrumu. Uz tās būs arī uzraksti latviešu un krievu valodā. Aiz sie­nas iecerēts svinīgo aktu laukums. Tas tiks pārklāts ar lielām betona plāksnēm. Starp plāksnēm — 15 cm atstarpe, kur augs zāle. Daļa no plāksnēm būs pacelta apmēram par 20 līdz 40 cm no pamataugstuma, kas svinīgo aktu laikā veidos dabiskās tribīnes. Taču kompozīcijas centrs būs vai­nagu nolikšanas vieta laukuma kreisajā daļā. Detaļās šo vietu vēl aprakstīt pāragri, jo pašreiz autori strādā pie projektēšanas un iespējamas izmaiņas.

Atjaunotais Sāpju ceļi no iekšpuses tāpat ierobežosies ar betona plāksnēm, kuras izmantos arī kā ceļu, pa kuru ejot varēs aplūkot pieminekli. Tas iecerēts kā svinīgo aktu laukuma dabisks turpinājums. Teritorijā, ko ierobe­žo Sāpju ceļi un svinīgo aktu laukums, tiks uzstādītas skulptū­ras «Nesalaužamais», «Zvērests», «Solidaritāte», «Rotfront» un «Pazemotie». Netālu no bijušās bērnu barakas vietas tiks uzstā­dīta skulptūra, kura simbolizēs māti, kas aizsargā savus bērnus. Skulptūru augstums no 10 līdz 16 metriem. Ap Sāpju ceļu būs ba­raku vietu apzīmējumi ar piemi­ņas plāksnēm. Teritorija aiz Sāp­ju ceļa savukārt tiks apstādīta ar puķēm un kociņiem pēc apzaļu­mošanas plāna, ko izstrādājis ZA Botāniskais dārzs. Teritorijas krei­sajā daļā — betona plāksnēm iz­klāts ceļš, kas apmeklētājus aiz­vedīs līdz dīķim, ko ieslodzītie izrakuši savām rokām. Te būs arī piemiņas plāksne.

 

Pieminekļa celtniecība uzsākta, un šovasar pabeigs galveno sie­nu. Jau ielikti sienas pamati un veikti lieli zemes darbi. Visas pieminekļa detaļas, arī skulptūras, būs no viena materiāla — betona. Materiālu vienotība pasvītros celtniecības autoru iecerēto psi­holoģisko vienotību.

Visa pieminekļa lielo nozīmi labi apzinās Autotransporta un šoseju ceļu ministrijas 4. ceļu celtniecības rajona celtnieki. Diemžēl, darba sekmīgu norisi var aizkavēt dažu biedru neiz­darība Metālu apgādes un sadales Latvijas kantorī, kā arī Latvi­jas PSR Valsts plāna komisijā. Nav saņemts vajadzīgais metāls, nav vēl piešķirts nepieciešamais Brocēnu cementa fonds (citu šeit nevar izmantot). Šie jautājumi jā­atrisina jau tuvākajā laikā, lai Salaspils pieminekļa celšanai va­rētu izmantot vispiemērotākos va­saras mēnešus. Jāsaprot, ka tā ir unikāla celtne, kam nevar pieiet no masveida celtniecības normu viedokļa.

Salaspils koncentrācijas nometnes upuru pieminekļa celtnie­cība ir visas sabiedrības uzde­vums. Kopīgiem spēkiem gādā­sim, lai to pabeigtu paredzētajā laikā — 1966. gadā.

 

 

Salaspils koncentrācijas no­metnes upuru pieminekļa celtniecības tehniskais uz­raugs