Salaspils

Stipnieks L. Salaspils. // «Literatūra un Māksla», 18.jūlijs, 1970.g.

 

Daudzu mūsu zemes un ārzem­ju preses izdevumu lappuses ap­ceļojusi Salaspils memoriālā ansambļa fotoattēli. Tālos ceļos de­vušies arī «Liesmas» izdotie Sa­laspils atklātņu komplekti un bukleti. Šogad, V.I.Ļeņina ju­bilejas gada, piešķirtais augstais apbalvojums — Ļeņina prēmi­ja — vairo mūsu republikas mo­numentālās mākslas un arhitek­tūras izcilā sasnieguma — Sa­laspils memoriālā ansambļa sla­vu.

 

Sena tautas gudrība skan: la­bāk vienreiz redzēt, nekā simt­reiz dzirdēt. Šo patiesību grūtl atspēkot. To var tikai mūsdienīgl interpretēt, jo tiešo dabas redzē­jumu mums it bieži aizstāj vai papildina fotopublicistikas meis­taru darbi. Mākslinieciski piln­vērtīgs fotoattēls pat labi pazīs­tamu tēmu var atainot kādā jau­na, negaidīta pavērsienā. Tāpēc ar lielu gandarījumu tagad sa­ņemam fotoalbumu par Salas­pili*.

Fotogrāfija var sniegt doku­mentāli precīzu, faktogrāfisku priekšstatu par attēlojamo objek­tu. Tā spēj izraisīt arī emocio­nālu pārdzīvojumu. Viss atkarīgs no fotogrāfa meistarības un izvirzītā mērķa. «Salaspils» vei­dotāju mērķis ir nepārprotami skaidrs: fotogrāfijas tehnisko un māksliniecisko iespēju robežās sniegt ar detaļām un noskaņām piesātinātu, emocionāli iedarbīgu memoriālā ansamb|a publicistis­ku atspoguļojumu. Jāatzīst, ka albuma autori šo uzdevumu pa­veikusi labi. Liela nozīme te prasmīgi izmantotām tīri fotogrāfiskām kvalitātēm — gaismēnai, kontrastam, faktūrai, kadrējumam. Forsētā tonāla attiecī­ba, tumši iekopētie kadri un raupjā faktūra pasvītro tēmas skaudrumu.

Skatpunktiun rakursi izvēlēti ar tādu aprēķinu, lai pasvītrotu skulptūras un ar­hitektūras monumentalitāti. Tēma atklāta ļoti niansēti, jo albuma sakārtotājs un fotoattēlu līdzau­tors arhitekts Ivars Strautmanis ir Salaspils memoriāla ansambļa radošā kolektīva pārstāvis. Fo­toattēliem it kā strāvo cauri tas pirmreizējais pārdzīvojumi, kad skatienam atklājies tikko atveldnota betona monolīta valganais, raupjais svaigums. Arhitekta pro­fesionālā formas, materiāla, tel­pas un noskaņas Izjūta teir ieguvums arī fotogrāfijai. Ar tēlo­tājas mākslas un arhitektūras izteiksmes līdzekļiem Izveidotā memoriālā ansambļa telpiskā vide pati par sevifotogrāfam vēl negarantē panākumus. Neizjusta detaļu izvēle un bezkaislīgs pa­rādīšanas veids var novest pie ilustratīvisma. Arhitekta Ivara Strautmana un fotomeistara Genādija Varlamova radošā sadar­bība devusi mākslinieciski no­slīpētu un stilistiski vienotu fotogrāfiju ciklu. Attēlu emocionā­lo spriegumu īpaši izceļ Genādija Varlamova meistarigais fotogrāfiju izpildījums. Žēl, ka poligrāfijas tehniskās iespējas liedz re­producēt sīkākās fotoattēla nian­ses. Attēlu kvalitāti pazeminājis arī iespiedpapīrs.

 

Albuma ievadvārdos, kas tul­koti krievu, angļu un vācu valo­dā, Miervaldis Birze un Ivars Strautmanis noskaņo lasītāju fotogrāfilas tēlainās valodas uz­tverei. Melnbalto attēlu grupējumus albuma aplauzumā pēkšņi pāršķel asinssārtas dzejas lappu­ses. Mākslinieks Gunārs Kļava ar šo dramatisko baltās, melnās un sarkanās krāsas salikumu, ar fotogrāfijas un dzejas pretstatī­jumu panācis ekspresīvu, memo­riālā ansambļa skarbajā koptoni noskaņotu albuma kompozīciju.

Ar lielu atbildības sajūtu savu darbu veikusi arī «Liesmas» fotoizdevumu redakcija un Rīgas paraugtipogrāfija. Albums «Sa­laspils» iezīmē jaunu kvalitāti mūsu fotopublicistikas nozarē. Jāveido tradīcijas un jakrāj spēki jauniem uzdevumiem šājā per­spektīvajā nozare.

 

L. STIPNIEKS